Kad mēs runājam savā dzimtajā valodā, mēs parasti nedomājam par to, ko mēs vēlamies teikt. Mēs neapzināti izmantojam šīs valodas zināšanas. Kad mēs mācāmies svešvalodu, mēs attīstām pavisam cita veida izpratni. Gramatika kalpo par stabilu pamatu, uz kura tiek veidotas valodas zināšanas. Tā ir mutvārdu un rakstiskās komunikācijas pamatā un ļauj mums skaidri saprasties ar citiem. Tomēr gramatikas nodarbības bieži vien var tikt uztvertas kā negatīvas un apgrūtinošas. Diemžēl daudzi valodu skolotāji mēdz mācīt gramatiku deduktīvi, dogmatiski ievērojot principus, kas bija aktuāli pirms vairākiem gadu desmitiem. Izglītojamajiem liek iegaumēt gramatikas likumus, tas rada negatīvas sajūtas un noved pie pasīvas līdzdalības. Šie izglītojamie parasti nespēj efektīvi un spontāni sazināties ārpus klases, pat tad, ja viņiem ir ievērojamas gramatikas zināšanas. Labi zināmā Vinstona Čērčila citātā ir teikts: “Personīgi es vienmēr esmu gatavs mācīties, lai gan man ne vienmēr patīk, ka mani māca.” Tieši tā daudzi mūsu studenti uztver mācīšanos un attīstību. 

No otras puses, citā populārā pieejā ir  uzsvērta jēgpilnas mijiedarbības nozīme, kas atspoguļo valodas apguves procesu, kurā bērni apgūst savu dzimto valodu. Vispamanāmākais šīs mācīšanas tehnikas trūkums ir tas, ka izglītojamie  nespēj pareizi un saprotami nodot savu vēstījumu citiem, jo daudzas gramatikas iezīmes nevar iemācīt bez precīziem skaidrojumiem. Turklāt pieaugušajiem izglītojamajiem ir ierobežots laiks, lai apgūtu konkrētu svešvalodu. 

TGSC (Teaching Grammar for Spontaneous Communication) projekta mērķa grupa ir svešvalodu pedagogi. Projekta galvenais mērķis ir palīdzēt pedagogiem saprast, kā veikt vienmērīgu pāreju no mācību posma, kurā jauns gramatikas likums tiek tikai saprasts, uz progresīvāku mācību posmu, kurā gramatikas likumi ātri un pareizi jāpielieto komunikācijā. Ir ārkārtīgi svarīgi atcerēties, ka gramatikas nodarbību mērķis nav tikai veicināt izpratni par sarežģītiem gramatikas likumiem. Tas, ko valodu pedagogi vēlas panākt gramatikas nodarbībās, ir palīdzēt izglītojamajiem iegūt labas gramatikas zināšanas, lai viņi spētu brīvi un precīzi sarunāties svešvalodā. 

Gramatikas mācīšana spontānai komunikācijai (TGSC) var tikt definēta kā tādu gramatikas zināšanu mācīšana, kurām var piekļūt ātri un viegli un kuru mērķis ir izglītojamā spēja piedalīties reāllaika komunikācijā. 

Divi galvenie projekta rezultāti (rokasgrāmata par gramatikas mācīšanu spontānai komunikācijai un mācību programma) ietver plašu klāstu ar praktiskām aktivitātēm pedagogiem. Aktivitātes paredzētas daudzveidīgai GKSC (gramatikas zināšanu spontānai komunikācijai) attīstīšanai. Pirmkārt, mēs uzsveram skaidru un precīzu zināšanu nozīmi. Nevar gaidīt, ka izglītojamie prakses laikā precīzi lietos noteiktu gramatikas likumu, ja iepriekš nav iegūtas skaidri definētas zināšanas. Tikai šādā veidā izglītojamie var analizēt savu runu reāllaikā un veikt nepieciešamos pielāgojumus. Kad izglītojamie ir ieguvuši precīzas gramatikas zināšanas, var sākties to praktiska pielietošana. Gramatikas prakse ietver daudzveidīgas aktivitātes, kas dažādos veidos var palīdzēt attīstīt GKSC (gramatikas zināšanas spontānai komunikācijai). Dažas no tām ir vairāk piemērotas agrīnajiem mācīšanās posmiem, bet citas ir atbilstošākas vēlākiem mācīšanās posmiem. Mēs identificējām divu veidu gramatikas prakses aktivitātes: zināšanās balstītas aktivitātes un mērķtiecīgu komunikatīvo praksi. 

Zināšanās balstītu aktivitāšu uzdevums ir palīdzēt nostiprināt precīzas, skaidras zināšanas un sagatavot izglītojamo tālākai praksei. Mērķtiecīgas komunikatīvās prakses uzdevums ir nodrošināt izglītojamos ar nepieciešamo praksi, lai sagatavotu viņus spontānai, brīvai ikdienas komunikācijai. Tādā veidā zināšanās balstītas aktivitātes kalpo kā sagatavošanās mērķtiecīgai komunikatīvajai praksei, bet mērķtiecīga komunikatīvā prakse kalpo kā sagatavošanās komunikācijai ārpus klases. 

 

Zināšanās balstītu aktivitāšu, kas bieži vien ir mehāniski, atkārtoti gramatikas vingrinājumi, galvenā loma ir palīdzēt izglītojamajiem mācīšanās sākotnējā posmā. Mācīšanās sākumposmā iegūt pilnīgu izpratni par jaunu gramatikas likumu mēdz būt ļoti sarežģīti. Zināšanas joprojām ir trauslas un neprecīzas, bet precīzi gramatikas likumu skaidrojumi var veicināt izglītoajamo spēju pamanīt savas kļūdas un veik vajadzīgos labojumus. Tomēr šīm aktivitātēm nevajadzētu pārāk bieži atkārtoties, jo tad varētu mazināties izglītojamā vēlme tajās iesaistīties. Šī iemesla dēļ būtu lietderīgi konkrētās aktivitātes realizēt vairāku nodarbību laikā. 

Zināšanās balstītu aktivitāšu laikā būtu arī jānodrošina izglītojamie ar koriģējošu atgriezenisko saiti. Ļoti iespējams, ka šajā prakses posmā izglītojamie pieļaus kļūdas, un koriģējoša atgriezeniskā saite var palīdzēt izglītojamajiem uzlabot izpratni par konkrēto gramatikas likumu. Svarīgi arī atcerēties, ka zināšanās balstītām aktivitātēm vajadzētu dot pietiekoši daudz laika, jo piekļuve attiecīgajām gramatikas zināšanām joprojām var būt lēna un prasa piepūli. Rakstiski gramatikas uzdevumi, kā arī mutvārdu treniņi ir ideāli zināšanās balstītu aktivitāšu piemēri.  

Kad noteiktas gramatikas zināšanas ir nostiprinātas un kļuvušas precīzas un stabilas, var sākties mērķtiecīgas komunikatīvās prakses posms. Mērķtiecīga komunikatīvā prakse palīdzēs izglītojamajiem attīstīt spēju lietot noteiktas gramatikas struktūras ātri un ar minimālu piepūli un uzmanību. 

Šis termins attiecas uz virkni aktivitāšu, ko paredzēts veikt pāros vai mazās grupās. Tās ietver dialogus, intervijas, trūkstošās informācijas ievietošanas aktivitātes un viedokļu apmaiņas aktivitātes. Šīs aktivitātes parasti ir piesaistošas un interaktīvas. Tām ir jābūt labi izstrādātām, lai sagatavotu izglītojamos brīvai, spontānai komunikācijai ikdienas situācijās. Šo aktivitāšu veikšana prasa diezgan lielu koncentrēšanos un uzmanību, ne tikai, lai atcerētos gramatikas likumus, bet arī attiecībā uz tādiem aspektiem kā, piemēram, ziņojuma saturs, vārdu krājums, izruna utt. 

To, cik liela uzmanība jāvelta aktivitātei, var noteikt vairāki faktori. Viens no šādiem faktoriem ir laika limits. Laika limitam pieaugot, samazinās laiks, kas atvēlēts, lai izglītojamais sekmīgi piekļūtu attiecīgajām zināšanām, un samazinās arī uzmanības rezerves, kas pieejamas, lai koncentrētos uz uzdevumu. Otrs svarīgs faktors ir spontanitātes pakāpe, kas nepieciešama aktivitātes veikšanai. Jo augstāka spontanitātes pakāpē, jo lielāka uzmanība būs jāpievērš, lai koncentrētos uz vēstījuma saturu, un uzmanība, kas nepieciešama, lai koncentrētos uz mērķa formu, samazināsies. Vēl viens faktors ir aktivitātes fokuss. Mērķtiecīgai komunikatīvai praksei jābūt izplānotai tā, lai uzmanība, kas nepieciešama, lai koncentrētos uz noteiktu faktoru, prakses gaitā palielinātos. Mēs vienmēr pārejam no vieglākām aktivitātēm uz sarežģītām. 

Piemērota gramatikas aktivitāšu secība, adekvāta uzdevumu izvēle, precīzi skaidrojumi, pietiekams kontrolētas prakses apjoms un konstruktīva atgriezeniskā saite rada perfektus apstākļus valodas apguvējiem un palīdz viņiem labāk komunicēt svešvalodā. 

Šī raksta pamatā ir informācija no rokasgrāmatas “Gramatikas mācīšana spontānai komunikācijai”, kas satur pedagogiem-draudzīgu pārskatu par pētījumiem, kas saistīti ar  gramatikas zināšanu attīstību spontānai komunikācijai. Rokasgrāmata arī satur aktivitāšu apkopojumu, ko var pielietot klasē, lai attīstītu šāda veida gramatikas zināšanas. 

Saite uz rokasgrāmatu: 

http://tgsc-erasmus.site/wp-content/uploads/2021/11/TGSC-IO1-Latvian.pdf 

Saite uz tīmekļa vietni: 

https://tgsc-erasmus.site/lv/sakums/ 

 

Categories:

Tags:

No responses yet

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *