Komunicējot dzimtajā valodā, mēs galvenokārt izmantojam sava veida neapzinātas gramatikas zināšanas – mēs nedomājam par to, kā pateikt to, ko domājam, mēs vienkārši to sakām.

Mācoties otro valodu, mēs bieži attīstām citādāka veida gramatikas zināšanas, tādas kas ir apzinātas un to apguve prasa piepūli. Piemēram, mēs zinām, ka angļu valodā darbības vārdi vienkāršās tagadnes vienskaitļa trešajā personā beidzas ar -s. Komunikācijas brīdī ir ļoti grūti izmantot pareizas gramatikas zināšanas, jo piekļūt šīm zināšanām sarunas laikā nav viegli, īpaši tāpēc, ka mums ir jāpievērš uzmanība daudziem citiem sarunas aspektiem. Kā rezultātā mēs varam iegūt pareizas valodas zināšanas, bet nespējam tās izmantot komunikācijas laikā.

Lielākā daļa ekspertu otrās valodas apguves jomā šobrīd ir vienisprātis, ka, lai pārvarētu šīs grūtības, mums ir nepieciešama liela prakse. Saskaņā ar šo uzskatu, apzināta gramatikas zināšanu izmantošana var palīdzēt mums pakāpeniski izveidot zināšanu sistēmu, kas galu galā var ļaut mums runāt otrajā valodā tā, kā mēs runājam savā pirmajā valodā: tekoši, spontāni un lielā mērā bez piepūles.

Valodas praktizēšana var ietvert virkni aktivitāšu, sākot no tradicionālākiem gramatikas vingrinājumiem, kas pieejami gramatikas grāmatās, līdz pat komunikatīvākām aktivitātēm nodarbību laikā un sarunām ārpus tām. Šāda veida valodas praktizēšana ir noderīga un pat nepieciešama, taču svarīgi ir tas,ka to efektivitāte ir atkarīga no tā, vai mēs izmantojam savas apzinātās zināšanas. Tātad, ja mēs cenšamies iemācīties lietot gramatikas likumu, piemēram, pievienojot -s vienkāršās tagadnes darbības vārdiem vienskaitļa trešajā persona angļu valodā, prakses laikā mums ir jāmēģina pareizi lietot šo gramatikas likumu. Sākotnēji tas prasīs ievērojamas pūles, taču, turpinot praktizēt, pūles pakāpeniski samazināsies.

Categories:

Tags:

No responses yet

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *